Biedrības „Ogle“ vidēja termiņa darbības stratēģija 2026.-2030. gadam
Biedrība „Ogle“ · Reģ. Nr. 40008184774 · Stratēģijas periods: 2026.-2030. gads
Apstiprināta valdes sēdē 2026. gada 10. janvārī, protokols Nr. 251 · Publicēta ogle.lv
Turpina un aktualizē Biedrības „Ogle“ stratēģisko plānu 2023.-2030. gadam (sastādīts 2023. gadā)
Kopsavilkums
Biedrības plāns ir piecos gados pāriet no atsevišķiem pasākumiem un uzsāktas atbalsta programmas uz pastāvīgu
atbalsta tīklu. Apmācīto atbalsta personu skaits pieaug līdz vismaz 40, gadā atbalstīto cilvēku skaits līdz vismaz 160,
darbības vietu skaits no vienas pilsētas uz piecām un tiešsaisti, bet atbalsta veidu skaits no viena uz četriem. Darbības
virzieni paliek tie paši pieci, kas apstiprināti 2023. gadā.
Galvenais lēmums, kas biedriem jāpieņem, nav par saturu, bet par finansējuma piesaisti. 2025. gadā piesaistītais un
2026. gadam jau nodrošinātais finansējums kopā ir aptuveni 112 000 eiro, taču deviņas desmitdaļas no tā nāk no
viena avota, Sabiedrības integrācijas fonda. Lai tīkls 2030. gadā darbotos piecās vietās, gadā jāpiesaista aptuveni 127
000 eiro, un no projektu granta neatkarīgā daļa jāizaudzē līdz vismaz 86 000 eiro gadā. Bez tā rādītāji 5. sadaļā nav
sasniedzami.
1. Kur mēs esam
Biedrības ideja radās 2018. gadā, un pirmais festivāls „Ogle“ notika 2019. gada vasarā. Kopš tā laika esam rīkojuši
ikgadējus festivālus un citus pasākumus: sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā rīkojām
pašnāvību prevencijas un intervences apmācības 38 dalībniekiem, esam uzturējuši Mentālās veselības telti festivālā
„Lampa“, īstenojuši ziedojumu kampaņu „Nokod desiņu par vīriešiem“ un uzrunājuši darba devējus iniciatīvas
„Misija Nulle“ forumā. Kopā ar Latvijā pazīstamiem māksliniekiem tapušie 138 krekli ar QR kodiem uz palīdzības
resursiem bija apskatāmi Nacionālā psihiskās veselības centra izstādē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
2025. gadā biedrība pārgāja no atsevišķiem pasākumiem uz pastāvīgu atbalsta darbu. Ar Sabiedrības integrācijas
fonda atbalstu programmā „NVO fonds“ vienpadsmit biedrības pārstāvji devās pieredzes apmaiņā uz Norvēģiju, kur
iepazinām organizāciju „Mental Helse“ un LEVE darbu, un uz LEVE modeļa pamata sākām veidot programmu
„Līdzcilvēks“ cilvēkiem, kuri zaudējuši tuvinieku pašnāvībā. Oktobrī uzsākām pētījumu par ģimeņu pieredzi, kad
tuvinieks nonāk psihiskās veselības krīzē. Abi projekti turpinās 2026. Gadā.
Piesaistītais finansējums. Zemāk 2025. gadā piesaistītais un 2026. gadam jau nodrošinātais finansējums:
Gads Projekts vai aktivitāte Piesaistīts, EUR Avots
2025 Ziedojumu kampaņa „Nokod desiņu par vīriešiem“ 5 000 Reitan Convenience Latvia
(Narvesen)
2025 Uzņēmumu ziedojumi 3 900 AS „Pasažieru vilciens“, Bērnu
un pusaudžu resursu centrs,
Estravel Latvia, ZAB
PricewaterhouseCoopers Legal
2025 Privātpersonu ziedojumi 1 740,57 Privātpersonas
2025 Neļauj OGLEi izdegt 39 794 Sabiedrības integrācijas fonds,
„NVO fonds“
2026 Neļauj OGLEi izdegt 33 292 Sabiedrības integrācijas fonds,
„NVO fonds“
2025-2026 Ģimenes lomas stiprināšana mentālās veselības 28 400 Sabiedrības integrācijas fonds
atbalstā
Kopā 2025. gadā 64 634,57 eiro. No Sabiedrības integrācijas fonda nāk 53 994 eiro. Pārējais nāk no ziedojumiem:
2025. gadā biedrība saņēma 10 640,57 eiro, no kuriem 8 900 eiro no uzņēmumiem un 1 740,57 eiro no
privātpersonām. Uzņēmumu ziedojumi lielākoties nav vienreizēji, bet aug no sadarbības, kurā biedrība uzņēmumam
ir ko devusi pretī. Tieši šo attiecību veidu stratēģija plāno pārvērst regulārā un paredzamā ieņēmumu avotā ar
mentālās veselības zīmogu.
Vajadzība. Latvijā pašnāvībā 2024. gadā miruši 250 cilvēki. Skaitlis gadu no gada svārstās, bet nesamazinās, un
80% no mirušajiem ir vīrieši. Vienai pašnāvībai vidēji ir pakļauti 135 cilvēki, kuri mirušo pazina, un pētījumi uzrāda
paaugstinātu pašnāvības, psihiatriskās hospitalizācijas un depresijas risku tuviniekiem. Specializēta ilgtermiņa
atbalsta šiem cilvēkiem Latvijā līdz šim nav bijis.
Virsmērķa progress. Kopš bāzes gada pašnāvībā mirušo skaits samazinājies no 301 cilvēka 2018. gadā līdz 250
cilvēkiem 2024. gadā, tas ir, par 17 %. Mērķis nozīmē noturēties zem 226 cilvēkiem gadā. Vienreiz šis līmenis jau ir
sasniegts, 2022. gadā ar 225 cilvēkiem, taču nenoturējās, un tieši tāpēc stratēģija fokusējas uz cilvēkiem, kurus
statistika neuzskaita: palikušajiem, ģimenēm un cilvēkiem pēc krīzes.
2. Misija, virsmērķis un vīzija
Misija. Mazināt pašnāvību risku Latvijā, nodrošinot pieredzē balstītu atbalstu cilvēkiem krīzē un viņu tuviniekiem,
un veidojot sabiedrību, kurā par mentālo veselību runā atklāti un bez aizspriedumiem. Mūsu darbu vada
līdzcilvēcība, drošība, atklātība, sadarbība un cieņa pret katru cilvēku, katru stāstu un katra dalībnieka datiem.
Virsmērķis. Sekmēt pašnāvību skaita samazināšanos Latvijā par 25 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2018.
gadu, kad biedrība sāka darboties. Tas ir sabiedriskas virsmērķis, kura sasniegšana atkarīga no daudzu pušu kopīga
darba; biedrības tiešo ieguldījumu mēra ar 5. sadaļas rādītājiem.
Vīzija 2030. Latvijā darbojas noturīgs, profesionāli atbalstīts atbalsta tīkls, kurā ikviens: cilvēks ar pašnāvnieciskām
domām, palikušais vai ģimene, savā pieredzē nepaliek viens. Biedrība „Ogle“ ir uzticams partneris valsts
institūcijām, ārstniecības iestādēm un sabiedrībai.
Ko mēs nedarām. Biedrība nesniedz ārstniecību, psihoterapiju vai diagnostiku, neuztur diennakts krīzes tālruni, jo
to dara citas organizācijas, un nedublē Pusaudžu resursu centru darbu ar pusaudžiem, kuri jau saņem palīdzību. Mūsu
vieta ir tur, kur cilvēks ir ārpus sistēmas vai starp tās posmiem.
3. Stratēģiskie virzieni
Virzieni turpina 2024. gadā apstiprinātā plāna struktūru: atbalsta tīkls, sabiedrības izpratne, NVO sadarbība, mentālās
veselības zīmogs un ilgtspēja ar starptautisko sadarbību.
SV1. Mentālās veselības atbalsta tīkla attīstība
– Nostiprināt programmu „Līdzcilvēks“ kā tīkla pamatu: pabeigt tās pielāgošanu Latvijas apstākļiem, sagatavot
pasniedzējus Latvijā, un uzturēt regulārus apmācību ciklus ar supervīziju.
– Paplašināt tīklu no viena atbalsta veida uz vairāku veidu atbalsta grupām: palikušajiem; ģimenēm; vecākiem,
kuru bērni nesaņem palīdzību esošajā sistēmā; cilvēkiem ar pašnāvības mēģinājuma vai paškaitējuma pieredzi,
pēdējo ar klīnisku līdzvadību.
– Nodrošināt pieejamību ārpus Rīgas: grupas vietējo apmācīto cilvēku vadībā, tiešsaistes grupa, un līdz 2030.
gadam darbība vēl vismaz četrās vietās.
– Attīstīt intensīvos formātus un standartu: ikgadēja trīs dienu atbalsta un atelpas nometne palikušajiem (cilvēkam
pēc pašnāvības zaudējuma) no 2028. gada; vienota metodika, drošības un eskalācijas protokols; abpusēji
nosūtīšanas ceļi ar NPVC, Pusaudžu resursu centriem un ģimenes ārstiem.
SV2. Sabiedrības izpratnes un līdzdalības veicināšana
– Ikgadējs festivāls „Ogle“ un Mentālās veselības telts festivālā „Lampa“ kā satikšanās vietas sabiedrībai un
nozarei.
– Klātbūtne sporta pasākumos, koncertos un citviet, kur cilvēki ikdienā pulcējas, īpaši vīriešu auditorijai.
– Pastāvīga komunikācija sociālajos tīklos un podkāstā; informatīvais saturs top kopā ar ārstiem un speciālistiem
un uzkrājas nozares platformas resursu sadaļā; visa komunikācija ievēro drošas ziņošanas principus.
SV3. NVO sadarbība un interešu pārstāvība
– Izveidot un uzturēt nozares digitālo platformu ar publisko atbalsta ceļvedi cilvēkiem, kuri meklē palīdzību, un
slēgtu sadarbības vidi organizācijām.
– Pārstāvēt palikušo, ģimeņu un krīzi piedzīvojušo intereses valsts psihiskās veselības politikas veidošanā ar
datos balstītiem atzinumiem, izmantojot pētījumu un programmu rezultātus; ikgadējs Pašnāvību prevencijas
dienas pasākums septembrī.
– Sadarbības līgumi ar pašvaldībām un iestādēm reģionos par norises vietām un atbalsta pieejamību.
SV4. Mentālās veselības zīmogs
– Izstrādāt zīmoga saturu, piešķiršanas kritērijus un maksas modeli 2028. gadā, balstoties uz pieredzi darbā ar
uzņēmumiem.
– Pilotēt zīmogu ar pirmajiem uzņēmumiem 2029. gadā; līdz 2030. gadam vismaz 10 uzņēmumi un vismaz 10
000 eiro gadā piesaistīti biedrības darbam.
– Lēmuma punkts 2029. gada beigās: ja pilots nesasniedz piecus maksājošus uzņēmumus, virzienu pārtraucam un
resursus novirzām ziedojumu piesaistei.
SV5. Ilgtspējīga organizācija un starptautiskā sadarbība
– Algota pamatkomanda, laba pārvaldība un izdegšanas profilakse; pilns brīvprātīgo cikls no atlases līdz
pasniedzēja lomai, ar supervīziju un slodzes limitiem.
– Finansējuma diversifikācija: valsts programmas, ziedojumi, korporatīvās partnerības, pašvaldības, starptautiskie
fondi un zīmogs; neviens avots nepārsniedz 70 % no gadā piesaistītā finansējuma.
– Starptautiskā sadarbība ar LEVE, „Mental Helse“ un citiem partneriem: labās prakses pārnese uz Latviju un
Latvijas pieredzes stāstīšana starptautiskās konferencēs.
4. Prioritātes pa gadiem un izaugsmes modelis
– 2026: pabeigt programmas „Līdzcilvēks“ ieviešanu un sagatavot pasniedzējus Latvijā; turpināt regulāras
atbalsta grupas Rīgā; pabeigt ģimeņu pētījumu un iesniegt priekšlikumus valsts institūcijām; izveidot nozares
sadarbības platformu; festivāls „Ogle“ un dalība festivālā „Lampa“; pieteikums nākamajam projektu
konkursam.
– 2027: algota pamatkomanda; grupas Rīgā, Zemgalē un no rudens Latgalē; grupas ģimenēm un vecākiem;
apmācību cikls ar reģionu dalībniekiem; sadarbības memorands ar ārstniecības iestādi.
– 2028: grupa cilvēkiem ar pašnāvības mēģinājuma pieredzi; ģimeņu modulis; nometne; otrais apmācību cikls;
zīmoga izstrāde.
– 2029: darbība vēl vismaz divās vietās; pašvaldību līgumi; zīmoga pilotēšana.
– 2030: programmas ārējs izvērtējums; virsmērķa progresa analīze; nākamā stratēģijas cikla izstrāde.
5. Rādītāji
Rādītājs Bāze 2025 Mērķis 2030
Aktīvi apmācītas atbalsta personas programma uzsākta, pirmā grupa ≥ 40
apmācībās
Gadā atbalstītie cilvēki pirmie dalībnieki ≥ 160 gadā
Atbalsta formāti un norises vietas 1 formāts, Rīga ≥ 4 formāti; ≥ 5 vietas un
tiešsaiste
Organizācijas nozares platformā platforma izstrādes stadijā ≥ 25
Atzinumi politikas procesos gadā — ≥2
Uzņēmumi ar mentālās veselības zīmogu — ≥ 10 (≥ 10 000 EUR gadā)
Gadā piesaistītais finansējums 64 634,57 EUR ≈ 127 000 EUR
Ziedojumos un partnerībās piesaistīts gadā 10 640,57 EUR ≥ 86 000 EUR
Lielākā finansējuma avota īpatsvars virs 70 % ≤ 70 %
6. Pārvaldība, riski un ieviešana
Biedrības augstākā lēmējinstitūcija ir biedru sapulce, ikdienas darbu vada biedri un valde. Lēmumu tiesības: biedru
sapulce lemj par stratēģiju un tās grozījumiem, un partnerībām; valde lemj par gada budžetu un komunikāciju krīzes
situācijās; programmas koordinators lemj par grupu norisi, brīvprātīgo noslodzi un ikdienas darbu; klīniskais
supervizors lemj par dalībnieku drošību, iekļaušanu un izslēgšanu no grupām. Ziedojumu uzskaite ir pilnīga un
caurskatāma, un nediskriminācija attiecas gan uz dalībniekiem, gan komandu.
Risks Varbūtība un Mazināšana un atbildīgais
ietekme
Krīzes situācija grupā vai nometnē Vidēja, augsta Drošības un eskalācijas protokols, divu vadītāju modelis,
ārstniecības partneru kontakti. Klīniskais supervizors
Finansējuma pārrāvums starp projektiem Vidēja, augsta Diversifikācija (6. sadaļa), rezerves plānošana, savlaicīga
dalība konkursos. Valde
Brīvprātīgo izdegšana un izplūde virs 10 Vidēja, vidēja Supervīzija, slodzes limits četri cilvēki, atbalsts pēc
% smagiem notikumiem, otrs apmācību cikls. Programmas
koordinators
Reputācijas risks jutīgajā tēmā Zema, augsta Drošas komunikācijas vadlīnijas, viens oficiālais viedokļa
paudējs krīzē. Valde
Atkarība no atsevišķiem cilvēkiem Augsta, augsta Algotas slodzes, dokumentēta metodika, vairāki
organizācijā pasniedzēji, aizvietojamība katrā lomā. Valde un biedri
Stratēģiju ievieš ar gada darbības plāniem. Kopā ar šo stratēģiju valde pieņēma arī lēmumu par apstiprināšanas
kārtību: turpmāk gada darbības plānu apstiprina nevis valdes sēdē, kā tas notika līdz šim, bet reģistrēto biedru
sapulcē, kura ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz divas trešdaļas biedru. Katra gada sākumā biedru sapulce izvērtē
iepriekšējā gada rezultātus, aktualizē informāciju, apstiprina nākamā gada plānu un, ja nepieciešams, groza šīs
stratēģijas mērķus un rādītājus. Izvērtējuma kopsavilkums tiek iekļauts gada pārskatā.
7. Valdes ziņojums par 2025. gadu
2025. gads biedrībai bija pirmais, kurā varējām plānot tālāk par vienu pasākumu. Ar Sabiedrības integrācijas fonda
atbalstu mums beidzot bija iespēja iegūt savas telpas - komandas darbam un plānošanai, atbalsta grupām,
pasākumiem un ikdienas darbam. Vienpadsmit no mums devās uz Norvēģiju, lai saprastu, kā tur ir organizēts atbalsts
cilvēkiem pēc tuvinieka pašnāvības, un atgriezāmies ar programmu, kāda Latvijā līdz šim nav pastāvējusi. Jūlijā
festivāls „Ogle“ Tallinas ielas kvartālā divās dienās pulcēja vairāk nekā četrdesmit norises un vairāk nekā trīsdesmit
Latvijas speciālistus, bet 10. septembrī pretī Ministru kabinetam mēs aizdedzām 250 svecītes, pa vienai par katru
cilvēku, kurš gada laikā Latvijā gāja bojā pašnāvībā. Oktobrī sākām pētījumu par to, kas notiek ar ģimenēm, kad
tuvinieks nonāk krīzē. Man ir svarīgi pateikt, ka visu šo izdarīja cilvēki, no kuriem lielākā daļa strādā bez atlīdzības
un no kuriem vairāki paši ir zaudējuši tuvinieku pašnāvībā. Tieši tāpēc šī stratēģija runā ne tikai par to, cik cilvēkiem
mēs palīdzēsim, bet arī par to, kā organizācija spēs to izturēt. Prieks redzēt, kā biedrība gadu laikā ir izaugusi un
turpina palīdzēt arvien vairāk cilvēkiem.
Alise Cepurīte, biedrības „Ogle“ vadītāja un valdes locekle