ATPAZĪSTI
KAS IR DEPRESIJA?
Depresija ir saslimšana, kas ietekmē emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas. Ikviens kādā dzīves brīdī var justies noskumis vai nelaimīgs, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka sākusies depresija. Depresija traucē pilnvērtīgi veikt ikdienas aktivitātes, var pat parādīties domas, ka dzīvot nav vērts. Svarīgi laikus vērsties pie speciālista, lai noteiktu depresijas veidu un saņemtu atbilstošu palīdzību. Mūsdienās depresija ir ārstējama slimība.
VAIRĀK LASI ŠEIT:
KAS IR PAŠNĀVĪBAS RISKS?
Pašnāvība jeb suicīds ir apzināta dzīvības atņemšana sev pašam. Ja Jums ir domas par pašnāvību, nekautrējieties par to runāt ar sev tuviem cilvēkiem un vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem (ģimenes ārsta, psihiatra, psihologa, psihoterapeita, krīzes centra speciālista vai sociālā darbinieka). Smagā dzīves brīdī var šķist, ka aiziešana no dzīves ir vienīgā izeja, taču ir iespējami risinājumi un palīdzība, lai atkal varētu justies labi un pilnvērtīgi baudīt dzīvi.
Ja kāds no Jūsu draugiem, paziņām vai tuviniekiem uztic Jums savas domas par pašnāvību un/vai ir redzamas pašnāvības riska pazīmes, un/vai šis cilvēks ir pakļauts vienam vai vairākiem pašnāvības riska faktoriem, neatstājiet viņu bez ievērības un dariet visu, kas ir Jūsu spēkos, lai šis cilvēks saņemtu palīdzību. Jūs varat izglābt savu vai cita dzīvību!
VAIRĀK LASI ŠEIT:
KAS IR NEIROTISKI, AR STRESU SAISTĪTI TRAUCĒJUMI?
Psihisku traucējumu grupa, kuru galvenais simptoms ir TRAUKSME. Mērena trauksme un baiļu sajūta ir normāla reakcija uz bīstamu vai saspringtu situāciju, taču trauksme, kas nav atbilstoša situācijai vai izpaužas pārāk intensīvi, var liecināt par psihiskiem traucējumiem vai kādu fizisku saslimšanu. Biežākie neirotisko traucējumu veidi ir panika, ģeneralizēta trauksme, fobijas, pēc traumas stresa sindroms (PTSS), obsesīvi kompulsīvi traucējumi.
VAIRĀK LASI ŠEIT:
https://www.spkc.gov.lv/lv/neirotiski-ar-stresu-saistiti-traucejumi
http://www.vesels.lv/raksti-par-veselibu/psihologija/ilgstoss-stress-tas-ir-bistami.html
KAS IR SOMATOFORMA VEĢETATĪVA DISFUNKCIJA?
Somatoforma veģetatīva disfunkcija (SVD) jeb veģetatīvā distonija ir ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, kaut arī objektīvs un medicīniski izskaidrojams šo traucējumu iemesls netiek atrasts. Cilvēkam ir fiziskām saslimšanām līdzīgi simptomi (piemēram, smakšanas sajūta, sāpes krūtīs, svīšana, galvas reiboņi), taču, veicot klīniskos izmeklējumus, noteiktu fizisku cēloni simptomiem nav iespējams atrast. Traucējumi parasti saistīti ar dažādas intensitātes stresu.
Nepatīkamas emocijas, ilgstoša emociju apspiešana, stress, ilgstošs saspringums, fiziska un psihiska pārslodze, izdegšana darbā var izraisīt veģetatīvās nervu sistēmas svārstības. Tiek izjaukts simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas līdzsvars.
VAIRĀK LASI ŠEIT:
https://www.spkc.gov.lv/lv/somatoforma-vegetativa-disfunkcija
KAS IR BIPOLĀRI AFEKTĪVI TRAUCĒJUMI?
Garastāvokļa traucējumi, kad depresijas vai pazemināta garastāvokļa periodi mijas ar mānijas (plašāku mānijas skaidrojumu skatīt zemāk) vai paaugstinātas aktivitātes periodiem. Nelielas garastāvokļa svārstības, kad kādu brīdi ir sliktāks garastāvoklis un nespēks, bet citu brīdi ir pozitīvs noskaņojums un labas darba spējas, ir raksturīgas daudziem. Taču, ja garastāvokļa un emocionālo reakciju svārstības kļūst izteiktas, traucē ikdienā veikt savus pienākumus un pildīt saistības vai rada problēmas savstarpējās attiecībās, tas var liecināt par bipolāriem garastāvokļa traucējumiem, kam nepieciešama ārstēšana. Bipolāri afektīvi traucējumi var sākties jau pusaudžu vecumā, taču biežāk tos diagnosticē pēc 20 gadu vecuma.
VAIRĀK LASI ŠEIT:
KAS IR MIEGA TRAUCĒJUMI?
Katram ir gadījies, ka vakarā ir grūti iemigt vai bijis trausls vai īss nakts miegs. Taču, ja miega problēmas ilgstoši atkārtojas un nepāriet, ja parādās izteikta miegainība dienas laikā, iespējams, cilvēku piemeklējuši klīniski nozīmīgi miega traucējumi. Miega traucējumi var negatīvi ietekmēt vispārējo veselību, garastāvokli un kopējo psihisko veselību.
Bezmiega iemesli var būt pārlieku liels stress un trauksme ikdienā, pastiprināta kofeīna, alkohola un nikotīna lietošana, pārēšanās pirms gulētiešanas, miega higiēnas (ērta gulta, vēsa, tumša, klusa telpa, izvairīšanās no kofeīna, nikotīna un sātīgām maltītēm pirms gulētiešanas, neaizmigšana pie ieslēgta TV, stresa mazināšana pirms gulētiešanas) neievērošana. Taču bezmiegs var būt arī depresijas vai kādu citu psihisku traucējumu (piemēram, depresijas, pēc traumas stresa sindroma, bipolāru afektīvu traucējumu) simptoms vai fizisku saslimšanu (piemēram, sāpju sindroms, nemierīgo kāju sindroms) blakusparādība. Miega traucējumus var izraisīt arī dažu medikamentu regulāra lietošana.
VAIRĀK LASI ŠEIT:
KAS IR ĒŠANAS TRAUCĒJUMI?
Ēšanas traucējumi ir nopietni psihiskās un fiziskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes. Ēšanas traucējumu veidi ir anoreksija un bulīmija. Šie traucējumi pārsvarā skar meitenes pusaudžu vecumā vai jaunas sievietes. Retos gadījumos ēšanas traucējumus novēro arī zēniem vai jauniem vīriešiem.
VAIRĀK LASI ŠEIT:
KAS IR ŠIZOFRĒNIJA?
Šizofrēnija ir nopietna, hroniska psihiska saslimšana, kas skar apmēram 1% populācijas un izpaužas ar domāšanas, uztveres, emocionālo reakciju un uzvedības izmaiņām. Šizofrēnija var sākties pēkšņi vai attīstīties pakāpeniski. Atsevišķos gadījumos cilvēks var piedzīvot šizofrēnijai līdzīgu stāvokli jeb akūtu psihozi tikai vienu reizi mūžā un pēc atlabšanas spēj tālāko dzīvi veidot pilnvērtīgi. Taču biežāk šizofrēnija norit ar paasinājumiem vai pat nepārtraukti. Saslimšana vienlīdz bieži skar kā vīriešus, tā sievietes. Slimība visbiežāk sākas līdz 25 gadu vecumam. Retāk sastopami gadījumi, kad šizofrēnija rodas bērnībā vai vēlīnos pusmūža gados. Cilvēkiem ar šizofrēnijas diagnozi nereti tiek atklāta arī depresija un neirotiski traucējumi. Fizisko veselības problēmu un augstā pašnāvības riska dēļ vidējais dzīves ilgums pacientiem ar šo slimību ir par 10 – 12 gadiem īsāks nekā veseliem cilvēkiem.
VAIRĀK PAR ŠIZOFRĒNIJU LASI ŠEIT:
https://sizofrenija.lv/sabiedribai
KAS IR DEMENCE?
Demence ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus kognitīvo jeb prāta funkciju traucējumus, kuru rezultātā rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spriešanas spēju izmaiņas. Kognitīvie traucējumi sākotnēji ir viegli un var tikt sajaukti ar normālu novecošanas procesu. Taču ar laiku tie var kļūt smagāki un kombinēties ar dažādas intensitātes personības un uzvedības izmaiņām, ierobežojot un apgrūtinot ikdienas aktivitātes, salīdzinājumā ar iepriekšējo dzīves periodu. Biežākie demences veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulāra demence.
VAIRĀK PAR DEMENCI LASI ŠEIT:
PALĪDZĪBA KLĀTIENĒ
Problēmas ar alkoholu – AA sapulces, atkarību centri un cita informācija
Līdzatkarīgo sapulces
Pieaugušo alkoholiķu bērnu sapulces
Bērna zaudējums – resursi, informācija un atbalsta grupas
Diennakts uzturēšanās, psiholoģiskais un juridiskais atbalsts sievietēm un vīriešiem, kuri ir cietuši no emocionālas, fiziskas u.c. veida vardarbības ‘’Talsu krīzes centrā’’
- https://www.facebook.com/Talsukrizescentrs/
- 24/7 informatīvais tālrunis 63 291 147
PALĪDZĪBA TIEŠSAISTĒ
- Maksas terapeiti: https://www.pasaki.lv/
Palīdzot mentālās veselības grūtībās nonākušam tuviniekam, ģimenes bieži bez palīdzības paliek pašas.
Jaunajā biedrības “Ogle” pētījumā, kurā analizēta ģimeņu pieredze, sniedzot atbalstu tuviniekiem ar mentālās veselības grūtībām, kā arī speciālistu skatījums uz ģimeņu iesaisti un pieejamo atbalstu, secināts, ka ģimene Latvijā ir viens no galvenajiem atbalstiem tuviniekiem ar mentālās veselības grūtībām, tomēr valsts atbalsta sistēma joprojām nesniedz pietiekamu palīdzību pašiem ģimenes locekļiem, kas uzņēmušies šīs rūpes.
Vairāk nekā 60% aptaujāto norāda, ka nejūtas pietiekami atbalstīti no valsts un pašvaldību puses. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, biedrība “Ogle” aicina veidot mērķtiecīgu valsts politiku, nodrošinot ģimenēm praktisku, informatīvu un psiholoģisku atbalstu.
Pētījums norisinājās no 2025. gada 1. oktobra līdz 2026. gada 31. jūlijam.
Tajā tika izmantota jaukta metodoloģija – aptaujas speciālistiem un ģimenēm, 10 padziļinātas intervijas un 4 fokusgrupu diskusijas. Pētījuma aptaujā piedalījās 241 tuvinieks ar atbalsta sniegšanas pieredzi pēdējo trīs gadu laikā, kā arī 19 dažādu jomu speciālisti. Lielākoties respondenti bija partneri, vecāki, pilngadīgi bērni, brāļi un māsas. Visbiežāk respondentu tuvinieki saskārās ar depresiju, trauksmi, miega traucējumiem, pašnāvības domām vai mēģinājumiem, kā arī dažādām atkarībām.
Lai gan cilvēka ar mentālās veselības grūtībām atveseļošanās bieži nav iedomājama bez ģimenes iesaistes, Latvijā līdz šim maz pētīta pašu tuvinieku pieredze un vajadzības. Tāpēc biedrība “Ogle” īstenoja pētījumu, lai noskaidrotu, ar kādiem izaicinājumiem saskaras ģimenes un kādi risinājumi nepieciešami valsts līmenī.
2026. gada 4. augustā Rīgā norisinājās pētījuma datu prezentācija, kurā piedalījās pārstāvji no Sabiedrības integrācijas fonda, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskā institūta, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta, Latvijas Psihiatru asociācijas un citām institūcijām. Pēc datu prezentācijas institūciju pārstāvji tika aicināti piedalīties diskusijā, lai pārrunātu pētījuma rezultātus, analizētu to nozīmi un apspriestu iespējas īstenot pētījumā izvirzītos priekšlikumus.
Pētījuma rezultāti liecina, ka 84,2% speciālistu uzskata ģimenes iesaisti tuvinieka mentālās veselības krīzē par ļoti svarīgu, tomēr vairāk nekā puse norāda, ka praksē ģimenes netiek iesaistītas pietiekami. Savukārt 73,7% speciālistu uzskata, ka nepietiekams ir gan atbalsts pašām ģimenēm, gan starpnozaru sadarbība.
Pētījuma rezultāti liecina, ka 84,2% speciālistu uzskata ģimenes iesaisti tuvinieka mentālās veselības krīzē par ļoti svarīgu, tomēr vairāk nekā puse norāda, ka praksē ģimenes netiek iesaistītas pietiekami. Savukārt 73,7% speciālistu uzskata, ka nepietiekams ir gan atbalsts pašām ģimenēm, gan starpnozaru sadarbība.