resursi, kas palīdzēs tev uzzināt vairāk

Nomāktība, trauksme un panikas lēkmes ir vieni no biežāk piedzīvotajiem psihiskās veselības sarežģījumiem, kas var būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti un savstarpējās attiecības, kā arī negatīvi ietekmēt spēju strādāt un mācīties.

PALĪDZĪBA KRĪZĒ

RAKSTI

Es gribu gulēt, bet man nenāk miegs

Autors: Biedrība “Ogle”

Bezmiegs ir miega traucējums, kas saistīts ar izmaiņām miega ilgumā, ritmā un dziļumā. Tā kā cilvēkiem nepieciešams dažāds stundu skaits lai izgulētos, runājot par bezmiegu, svarīgi ir, kā cilvēks uztver izmaiņas...

Depresija. Kad nav motivācijas, lai sevi motivētu

Autors: Biedrība “Ogle”

Ikdienā mēs bieži pieminam stresu. Situācijās, kad mēģinām tikt galā ar vairākām problēmām vienlaicīgi, sakām, ka esam stresā. Dzirdot draugu vai paziņu sūdzības par hroniskām galvassāpēm vai biežu slimošanu, mēs...

© OGLE 2024

depresija

kas ir depresija?

Depresija ir saslimšana, kas ietekmē emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas. Ikviens kādā dzīves brīdī var justies noskumis vai nelaimīgs, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka sākusies depresija. Depresija traucē pilnvērtīgi veikt ikdienas aktivitātes, var pat parādīties domas, ka dzīvot nav vērts. Svarīgi laikus vērsties pie speciālista, lai noteiktu depresijas veidu un saņemtu atbilstošu palīdzību. Mūsdienās depresija ir ārstējama slimība.

Vairāk par depresiju lasi šeit:

somatoforma veģetatīvā disfunkcija

kas ir somatoforma veģetatīvā disfunkcija?

Somatoforma veģetatīva disfunkcija (SVD) jeb veģetatīvā distonija ir ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, kaut arī objektīvs un medicīniski izskaidrojams šo traucējumu iemesls netiek atrasts. Cilvēkam ir fiziskām saslimšanām līdzīgi simptomi (piemēram, smakšanas sajūta, sāpes krūtīs, svīšana, galvas reiboņi), taču, veicot klīniskos izmeklējumus, noteiktu fizisku cēloni simptomiem nav iespējams atrast. Traucējumi parasti saistīti ar dažādas intensitātes stresu.

 

Nepatīkamas emocijas, ilgstoša emociju apspiešana, stress, ilgstošs saspringums, fiziska un psihiska pārslodze, izdegšana darbā var izraisīt veģetatīvās nervu sistēmas svārstības. Tiek izjaukts simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas līdzsvars.

Vairāk lasi šeit:

ēšanas traucējumi

kas ir ēšanas traucējumi?

Ēšanas traucējumi ir nopietni psihiskās un fiziskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes. Ēšanas traucējumu veidi ir anoreksija un bulīmija. Šie traucējumi pārsvarā skar meitenes pusaudžu vecumā vai jaunas sievietes. Retos gadījumos ēšanas traucējumus novēro arī zēniem vai jauniem vīriešiem.

Vairāk lasi šeit:

pašnāvības risks

kas ir pašnāvības risks?

Pašnāvība jeb suicīds ir apzināta dzīvības atņemšana sev pašam. Ja Jums ir domas par pašnāvību, nekautrējieties par to runāt ar sev tuviem cilvēkiem un vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem (ģimenes ārsta, psihiatra, psihologa, psihoterapeita, krīzes centra speciālista vai sociālā darbinieka). Smagā dzīves brīdī var šķist, ka aiziešana no dzīves ir vienīgā izeja, taču ir iespējami risinājumi un palīdzība, lai atkal varētu justies labi un pilnvērtīgi baudīt dzīvi.

 

Ja kāds no Jūsu draugiem, paziņām vai tuviniekiem uztic Jums savas domas par pašnāvību un/vai ir redzamas pašnāvības riska pazīmes, un/vai šis cilvēks ir pakļauts vienam vai vairākiem pašnāvības riska faktoriem, neatstājiet viņu bez ievērības un dariet visu, kas ir Jūsu spēkos, lai šis cilvēks saņemtu palīdzību. Jūs varat izglābt savu vai cita dzīvību!

Vairāk lasi šeit:

bipolāri afektīvie traucējumi

kas ir bipolāri afektīvie traucējumi?

Garastāvokļa traucējumi, kad depresijas vai pazemināta garastāvokļa periodi mijas ar mānijas (plašāku mānijas skaidrojumu skatīt zemāk) vai paaugstinātas aktivitātes periodiem. Nelielas garastāvokļa svārstības, kad kādu brīdi ir sliktāks garastāvoklis un nespēks, bet citu brīdi ir pozitīvs noskaņojums un labas darba spējas, ir raksturīgas daudziem. Taču, ja garastāvokļa un emocionālo reakciju svārstības kļūst izteiktas, traucē ikdienā veikt savus pienākumus un pildīt saistības vai rada problēmas savstarpējās attiecībās, tas var liecināt par bipolāriem garastāvokļa traucējumiem, kam nepieciešama ārstēšana. Bipolāri afektīvi traucējumi var sākties jau pusaudžu vecumā, taču biežāk tos diagnosticē pēc 20 gadu vecuma.

Vairāk lasi šeit:

šizofrēnija

kas ir šizofrēnija?

Šizofrēnija ir nopietna, hroniska psihiska saslimšana, kas skar apmēram 1% populācijas un izpaužas ar domāšanas, uztveres, emocionālo reakciju un uzvedības izmaiņām. Šizofrēnija var sākties pēkšņi vai attīstīties pakāpeniski. Atsevišķos gadījumos cilvēks var piedzīvot šizofrēnijai līdzīgu stāvokli jeb akūtu psihozi tikai vienu reizi mūžā un pēc atlabšanas spēj tālāko dzīvi veidot pilnvērtīgi. Taču biežāk šizofrēnija norit ar paasinājumiem vai pat nepārtraukti. Saslimšana vienlīdz bieži skar kā vīriešus, tā sievietes. Slimība visbiežāk sākas līdz 25 gadu vecumam. Retāk sastopami gadījumi, kad šizofrēnija rodas bērnībā vai vēlīnos pusmūža gados. Cilvēkiem ar šizofrēnijas diagnozi nereti tiek atklāta arī depresija un neirotiski traucējumi. Fizisko veselības problēmu un augstā pašnāvības riska dēļ vidējais dzīves ilgums pacientiem ar šo slimību ir par 10 – 12 gadiem īsāks nekā veseliem cilvēkiem.

Vairāk par šizofrēniju lasi šeit:

neirotiski, ar stresu saistīti traucējumi

kas ir neirotiski, ar stresu saistīti traucējumi?

Psihisku traucējumu grupa, kuru galvenais simptoms ir TRAUKSME. Mērena trauksme un baiļu sajūta ir normāla reakcija uz bīstamu vai saspringtu situāciju, taču trauksme, kas nav atbilstoša situācijai vai izpaužas pārāk intensīvi, var liecināt par psihiskiem traucējumiem vai kādu fizisku saslimšanu. Biežākie neirotisko traucējumu veidi ir panika, ģeneralizēta trauksme, fobijas, pēc traumas stresa sindroms (PTSS), obsesīvi kompulsīvi traucējumi.

Vairāk lasi šeit:

miega traucējumi

kas ir miega traucējumi?

Katram ir gadījies, ka vakarā ir grūti iemigt vai bijis trausls vai īss nakts miegs. Taču, ja miega problēmas ilgstoši atkārtojas un nepāriet, ja parādās izteikta miegainība dienas laikā, iespējams, cilvēku piemeklējuši klīniski nozīmīgi miega traucējumi. Miega traucējumi var negatīvi ietekmēt vispārējo veselību, garastāvokli un kopējo psihisko veselību.

 

Bezmiega iemesli var būt pārlieku liels stress un trauksme ikdienā, pastiprināta kofeīna, alkohola un nikotīna lietošana, pārēšanās pirms gulētiešanas, miega higiēnas (ērta gulta, vēsa, tumša, klusa telpa, izvairīšanās no kofeīna, nikotīna un sātīgām maltītēm pirms gulētiešanas, neaizmigšana pie ieslēgta TV, stresa mazināšana pirms gulētiešanas) neievērošana. Taču bezmiegs var būt arī depresijas vai kādu citu psihisku traucējumu (piemēram, depresijas, pēc traumas stresa sindroma, bipolāru afektīvu traucējumu) simptoms vai fizisku saslimšanu (piemēram, sāpju sindroms, nemierīgo kāju sindroms) blakusparādība. Miega traucējumus var izraisīt arī dažu medikamentu regulāra lietošana.

Vairāk par miega traucējumiem lasi šeit:

demence

kas ir demence?

Demence ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus kognitīvo jeb prāta funkciju traucējumus, kuru rezultātā rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spriešanas spēju izmaiņas. Kognitīvie traucējumi sākotnēji ir viegli un var tikt sajaukti ar normālu novecošanas procesu. Taču ar laiku tie var kļūt smagāki un kombinēties ar dažādas intensitātes personības un uzvedības izmaiņām, ierobežojot un apgrūtinot ikdienas aktivitātes, salīdzinājumā ar iepriekšējo dzīves periodu. Biežākie demences veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulāra demence.

Vairāk par demenci lasi šeit: