Palīdzot mentālās veselības grūtībās nonākušam tuviniekam, ģimenes bieži bez palīdzības paliek pašas.
Palīdzot mentālās veselības grūtībās nonākušam tuviniekam, ģimenes bieži bez palīdzības paliek pašas.
Jaunajā biedrības “Ogle” pētījumā, kurā analizēta ģimeņu pieredze, sniedzot atbalstu tuviniekiem ar mentālās veselības grūtībām, kā arī speciālistu skatījums uz ģimeņu iesaisti un pieejamo atbalstu, secināts, ka ģimene Latvijā ir viens no galvenajiem atbalstiem tuviniekiem ar mentālās veselības grūtībām, tomēr valsts atbalsta sistēma joprojām nesniedz pietiekamu palīdzību pašiem ģimenes locekļiem, kas uzņēmušies šīs rūpes. Vairāk nekā 60% aptaujāto norāda, ka nejūtas pietiekami atbalstīti no valsts un pašvaldību puses. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, biedrība “Ogle” aicina veidot mērķtiecīgu valsts politiku, nodrošinot ģimenēm praktisku, informatīvu un psiholoģisku atbalstu.
Jaunajā biedrības “Ogle” pētījumā, kurā analizēta ģimeņu pieredze, sniedzot atbalstu tuviniekiem ar mentālās veselības grūtībām, kā arī speciālistu skatījums uz ģimeņu iesaisti un pieejamo atbalstu, secināts, ka ģimene Latvijā ir viens no galvenajiem atbalstiem tuviniekiem ar mentālās veselības grūtībām, tomēr valsts atbalsta sistēma joprojām nesniedz pietiekamu palīdzību pašiem ģimenes locekļiem, kas uzņēmušies šīs rūpes.
Vairāk nekā 60% aptaujāto norāda, ka nejūtas pietiekami atbalstīti no valsts un pašvaldību puses. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, biedrība “Ogle” aicina veidot mērķtiecīgu valsts politiku, nodrošinot ģimenēm praktisku, informatīvu un psiholoģisku atbalstu.
2026. gada 4. augusta pētījuma prezentācija
Pētījums norisinājās no 2025. gada 1. oktobra līdz 2026. gada 31. jūlijam.
Tajā tika izmantota jaukta metodoloģija – aptaujas speciālistiem un ģimenēm, 10 padziļinātas intervijas un 4 fokusgrupu diskusijas. Pētījuma aptaujā piedalījās 241 tuvinieks ar atbalsta sniegšanas pieredzi pēdējo trīs gadu laikā, kā arī 19 dažādu jomu speciālisti. Lielākoties respondenti bija partneri, vecāki, pilngadīgi bērni, brāļi un māsas. Visbiežāk respondentu tuvinieki saskārās ar depresiju, trauksmi, miega traucējumiem, pašnāvības domām vai mēģinājumiem, kā arī dažādām atkarībām.
Pētījums norisinājās no 2025. gada 1. oktobra līdz 2026. gada 31. jūlijam.
Tajā tika izmantota jaukta metodoloģija – aptaujas speciālistiem un ģimenēm, 10 padziļinātas intervijas un 4 fokusgrupu diskusijas. Pētījuma aptaujā piedalījās 241 tuvinieks ar atbalsta sniegšanas pieredzi pēdējo trīs gadu laikā, kā arī 19 dažādu jomu speciālisti. Lielākoties respondenti bija partneri, vecāki, pilngadīgi bērni, brāļi un māsas. Visbiežāk respondentu tuvinieki saskārās ar depresiju, trauksmi, miega traucējumiem, pašnāvības domām vai mēģinājumiem, kā arī dažādām atkarībām.
Lai gan cilvēka ar mentālās veselības grūtībām atveseļošanās bieži nav iedomājama bez ģimenes iesaistes, Latvijā līdz šim maz pētīta pašu tuvinieku pieredze un vajadzības. Tāpēc biedrība “Ogle” īstenoja pētījumu, lai noskaidrotu, ar kādiem izaicinājumiem saskaras ģimenes un kādi risinājumi nepieciešami valsts līmenī. Lai gan cilvēka ar mentālās veselības grūtībām atveseļošanās bieži nav iedomājama bez ģimenes iesaistes, Latvijā līdz šim maz pētīta pašu tuvinieku pieredze un vajadzības. Tāpēc biedrība “Ogle” īstenoja pētījumu, lai noskaidrotu, ar kādiem izaicinājumiem saskaras ģimenes un kādi risinājumi nepieciešami valsts līmenī.
Lai gan cilvēka ar mentālās veselības grūtībām atveseļošanās bieži nav iedomājama bez ģimenes iesaistes, Latvijā līdz šim maz pētīta pašu tuvinieku pieredze un vajadzības. Tāpēc biedrība “Ogle” īstenoja pētījumu, lai noskaidrotu, ar kādiem izaicinājumiem saskaras ģimenes un kādi risinājumi nepieciešami valsts līmenī. Lai gan cilvēka ar mentālās veselības grūtībām atveseļošanās bieži nav iedomājama bez ģimenes iesaistes, Latvijā līdz šim maz pētīta pašu tuvinieku pieredze un vajadzības. Tāpēc biedrība “Ogle” īstenoja pētījumu, lai noskaidrotu, ar kādiem izaicinājumiem saskaras ģimenes un kādi risinājumi nepieciešami valsts līmenī.
2026. gada 4. augustā Rīgā norisinājās pētījuma datu prezentācija
Tajā piedalījās pārstāvji no Sabiedrības integrācijas fonda, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskā institūta, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta, Latvijas Psihiatru asociācijas un citām institūcijām. Pēc datu prezentācijas institūciju pārstāvji tika aicināti piedalīties diskusijā, lai pārrunātu pētījuma rezultātus, analizētu to nozīmi un apspriestu iespējas īstenot pētījumā izvirzītos priekšlikumus.
Pētījuma rezultāti liecina, ka 84,2% speciālistu uzskata ģimenes iesaisti tuvinieka mentālās veselības krīzē par ļoti svarīgu, tomēr vairāk nekā puse norāda, ka praksē ģimenes netiek iesaistītas pietiekami. Savukārt 73,7% speciālistu uzskata, ka nepietiekams ir gan atbalsts pašām ģimenēm, gan starpnozaru sadarbība.
Tikai 40,2% aptaujāto tuvinieku skaidri zina, kur vērsties mentālās veselības krīzes gadījumā, savukārt gandrīz puse orientējas pieejamajās palīdzības iespējās tikai daļēji. Pētnieki šo situāciju raksturo kā “navigācijas vakuumu”, kad cilvēkiem nav skaidra ceļa no pirmajām krīzes pazīmēm līdz profesionālai palīdzībai. Lai mazinātu šo informācijas trūkumu, biedrība “Ogle” attīsta platformu mekleatbalstu.lv un aicina nevalstiskās organizācijas tajā pieteikt savus atbalsta pakalpojumus. Attīstoties platformai, tās mērķis ir kļūt par vienotu informācijas avotu, kas palīdz cilvēkiem un viņu tuviniekiem vieglāk atrast nepieciešamo atbalstu.
Papildus informācijas trūkumam cilvēki saskaras arī ar būtiskiem praktiskiem šķēršļiem – īpaši reģionos, kur pakalpojumi bieži nav pieejami. Tomēr gan pilsētās, gan ārpus tām cilvēkiem nākas saskarties ar nopietniem šķēršļiem, piemēram, garām rindām pie speciālistiem, augstām privāto pakalpojumu izmaksām, informācijas trūkumu, sociālo stigmu un vāju starpnozaru sadarbību.
Gandrīz puse respondentu (48,5%) norādīja, ka visvairāk pietrūkst profesionāla atbalsta. Tāpat bieži minēts emocionāla atbalsta trūkums (46,5%), informatīva atbalsta trūkums (42,3%), praktiska atbalsta trūkums (37,3%), nepietiekama sabiedrības izpratne un tolerance (30,3%), kā arī atbalsta grupu vai kopienas nepieejamība (25,7%). Atbalsta trūkuma sekas tuvinieki raksturo kā bezspēcību, satraukumu, nogurumu, izmisumu un bailes par nākotni.
Kā atzina kāda fokusgrupas dalībniece:
"Man tiešām nav zināšanu, kā pareizi ar to cilvēku runāt. Es esmu neziņā."
“Ģimenes jau šobrīd ir neatņemama mentālās veselības aprūpes daļa, taču pārāk bieži tās paliek vienas pašas ar atbildību. Pētījuma rezultāti skaidri parāda, ka atbalsts nepieciešams ne tikai cilvēkam ar mentālās veselības grūtībām, bet arī viņa tuviniekiem, kuri ikdienā uzņemas rūpes un bieži vien paši paliek bez nepieciešamā atbalsta,” norāda biedrības “Ogle” projekta koordinatore un pētījuma īstenotāja Aļona Aleksejeva.
Tāpēc biedrība “Ogle”, balstoties uz pētījuma datiem, aicina valsts un pašvaldību institūcijas, politikas veidotājus, lēmumu pieņēmējus un nevalstiskās organizācijas kopīgi īstenot šādus pasākumus:
- Jaunajā psihiskās veselības un atkarību politikas plānā paredzēt atsevišķu rīcības virzienu ģimeņu un tuvinieku atbalstam;
- Izstrādāt vienotu ģimenes iesaistes protokolu ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēm;
- Izveidot valsts mēroga digitālu ceļvedi un profesionālu navigācijas atbalstu krīzes situācijām;
- Nodrošināt valsts vai pašvaldības finansiālu atbalstu psiholoģiskās palīdzības un atbalsta grupu pieejamībai ģimenēm;
- Mazināt reģionālo nevienlīdzību, attīstot hibrīdpakalpojumus un nosakot minimālos pieejamības standartus;
- Regulāri apmācīt veselības, sociālās aprūpes un izglītības speciālistus darbā ar ģimenēm.
Visbeidzot pētījuma secinājumos uzsvērts, ka ģimenes jau šobrīd pilda būtisku lomu mentālās veselības aprūpē, taču šī loma nav pietiekami atzīta un sistemātiski atbalstīta. Ieguldījums ģimeņu atbalstā ir ieguldījums sabiedrības veselībā – savlaicīga informācija, profesionāls un praktisks atbalsts palīdz mazināt emocionālo izdegšanu, uzlabot cilvēku ar mentālās veselības grūtībām atveseļošanos un ilgtermiņā stiprina veselības aprūpes un sociālā atbalsta sistēmu.
Projektu “Ģimenes lomas stiprināšana mentālās veselības atbalstā” finansēja Sabiedrības integrācijas fonds par Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projektu īstenoja biedrība “Ogle”.